Aller au contenu principal
  • Burkina Faso / Unité - Progrès - Justice

Yʋʋmd 2026 Seep wã wags-taab pakr yɩɩ Fada reezɩyõ wã pʋga, lekoll Wũntaani la tʋʋmdã pakr sɩng yã.

Tʋʋmdã sɩnga Burkĩna Faso tõrã, yʋumd 2026 sigr kiuug rasem a 2 talaat-kãngã. Yaa Fada N’Gurma 2 karen-bi-bõaooneg tʋʋm-noor lekoll sẽn boond tɩ Wũntaani sẽn be Gulmu soog n deeg sãambã. A Mise Matɩyaas TARWOOR sẽn ya Minisr ning sẽn get-a nin-buiidã yam-maanegã yellã, Porfsɛɛr Adzima Tõmbiyaano sẽn ya Minisr ning sẽn get-a karen-bi-bɛd kaorengo, baoosgo, la bãng-paal baoob yellã la a Mise BAKO, pag a Madaam Fatumata Tarwoor sẽn ya Minisr ning sẽn sõngd-a Minisr ning sẽn get-a laogã kẽgsg ne a tall n-tʋm, n segd n ges tẽn-tõrã yʋʋmd moend tʋʋm siglg yellã fãa zĩnda Sãan-kãensã sʋka. Minisr ning sẽn get-a karen-bi-bãoones kaorengo, buud goam zãmsgo, la a piuug kũun yellã, a Mise Zak Sostɛnd DINGARA n lʋɩ taoor n pak tʋʋmdã. 

Yibeoog pĩnd tɩ zĩig pida ne zãma ka tɛk n gũudẽ .Tʋʋmdã gũudb sẽn bool Karen-biisã la b karem tʋʋmã toglg poore, fãa kell kẽna wa sẽn segde.

Minisr Zak Sostɛnd DINGARA paka tʋʋmdã nebã fãa taoore, kadengã tʋʋm-noy taoor neb wʋsg da be b sɛɛgẽ. Nand tɩ b sɩng tʋʋmdã, b kẽe karen-doog fãa pʋg n keng karen-biisã pels la kos zu-noog n kõ-ba.

Karen-bi-bãoones kaoreng pipi soog zu-raoog soab la ministɛɛrã no-rɛɛsdb tũnuga kaanẽ n pẽg kaoreng tʋʋm-maandb fãa, ba ne tẽngã nug-gãag sẽn yaa a soabã fãa, b foo b kall tɩ wags-n-taabã ya bũmb sẽn yaa vẽeneg tẽn-torã fãa pʋga. A Mise Zak Sostɛnd DINGARA tunuga be me n pẽg tẽng gãand bãan-dãmb sẽn kẽes b toog yõ-kolgẽ wã tɩ bũmb fãa yaa neer tẽn-tõr wags-taabã pʋg tɩ bas-m-yam beẽ tɩ rabeem kaẽ. B goma zãmsg sẽn kõ karen-saam-dãmbã, n le paas tʋʋmdã siuglg teed modgr yell n yɩɩda. B yeelame yet tɩ « bũmb fãa siglame sẽn na yɩl tɩ wags-ta-kãngã yɩ sõama».

Tʋʋm-no-kaseng ning sẽn get-a karen-bi-bãoones kaorengo, buud goam zãmsgo, la a piuug kũun yell sẽn boond tɩ dirɛksẽo rezẽonalã de lɛst sõdgã wilgdame tɩ nebã sɩd lagma taab n modg tɩ kom-pugli wã sõor paam n kẽng taoore.

Yʋʋm 2026 kangã, Ɛstã soogã karen-biisã sõorã sẽn na n kẽ wags taaba pʋgẽ yaa bãmb 11 522, tɩ kom-pudli wã yaa bãmb 6 163 la kom-dibli bãmb 5 359. Sẽn na n yɩl tɩ sosgã yi paam pidsgu, karen-dot 251 na n deeg koambã sãntr 79 pʋgẽ ne ziiri-rãmb 28 sẽn be Sɛɛb-rãmb 23 rezẽo wã pʋgẽ.

Karen-biisã fãa gill sẽn ka welg yɩɩ bũmb sẽn paam waoogre. Rẽ yĩngã, karen-biis 41 sẽn ya koams kẽe ɛgzame wã pʋgẽ, la kom-pugli wã sõorã yaa 19.

Porovẽesã karen-biisã sõor welgrã 

Gurum porovẽesã karen-biisã sõor n yiida tɩ 100 zug 65 wã yaa bãmba :

-Guruma : karen-biis 7 607 pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 4 101 tɩ kom-dibli wã yaa 3 506; sãntr 40; ziiri-rãmb 12 ;

-Yãyã : karen-biis 2 306 pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 1 266 tɩ kom-dibli wã yaa 1 040; sãntr 21; ziiri-rãmb-rãmb a 08 ;

- Tapoa : karen-biis 965 pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 485 tɩ kom-dibli wã yaa 480; sãntr 12; ziiri-rãmb a 05 ;

- Kõmpiyãnga : karen-biis 438 pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 195 tɩ kom-dibli wã yaa 243; sãntr a 04; ziiri-rãmb a 02 ;

- Komonzari : karen-biis 206 pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 116 tɩ kom-dibli wã yaa 90 ; sãntr a 02; ziiri a 01.

Wũntaani lekoll « A » n sɩd welga meng ne karen-biis nins sẽn ya kaomsã reegre, la a tõog a meng ne koambã wubrã. Sẽn paam piuug ne karen-saamb rãmbã taoor soaba, a mise lẽnspɛktɛɛr Lamudi Tãnkoaano, sãntrã reega karen-biis 280 tɩ kom-pugli wã yɩ bãmb 133 tɩ kom-dibli wã yɩ bãmb 147.

Sãntr baka a meng ne a karen-biisã tɩ yaa bãmb 203 la b sẽn reeg-yã tɩ bãmb 77 yaa zoatba. Rẽ wilgd tɩ b kaorengã nanambs sɩd kẽesa b toog t,,i kaorengã paam ne kẽng taoor ne koambã fãa gilli, tɩ zoatba ka welg ye. 

Kaorengã nao-kẽndr paalã sɩd paama waoogre, tɩ yaa karen-biis 22 sẽn gʋlsd ne gurum buud goam n kẽ wags taabã pʋgẽ, kom-pugli wã yaa 10 tɩ karen-biis nins sẽn be sãntr ɛsasape wã yii bãmb b 7. 

Sã n yaa ne tẽngã gilli, yaa karen-biis sõor sẽn ta bãmb 341 732 sẽn be SEEPE (CEP) wã wags taaba pʋgẽ rõandã yʋʋmd 2026 pʋgẽ